Mākslinieces Inese, Laima un Māra savu ceļu sākušas iet 20. gs. 80.-90. gados, kad mākslas formas izteiksmīgums bija brīva, ar toreizējo ideoloģiju nesaistīta gara izpausme. Par izstādi Mākslas galerijā “Durvis” mākslinieces stāsta: “Mūsdienu mākslas daudzveidībā mūsu ceļš drīzāk ir tas, kas meklē un sniedz harmoniju, neko mākslīgi nesacerot, tiecoties būt godīgām, tādām, kādas esam. TEPAT, ikdienas mirkļos redzētais un piedzīvotais uzrunā mūs valodā, kas ieaugusi mūsu būtībā no mācekļa gadiem. Krāsa, forma un kompozīcija, līdzīgi kā mūzika, runā bez vārdiem.”

Ineses Āboliņas keramikas darbos atainota visa dzīvā daba, dažādi dzīvnieki. Mākslinieces ar labsirdīgu humoru veidotajos dzīvnieku tēlos kā spogulī varam saskatīt arī sevi. Savā radošajā darbā Inese izmanto visus keramikas materiālus - mālu, šamotu, akmens masu. Inese veido skulptūras interjeram, kā arī dārza keramiku. Kā jau keramiķi, Inesi valdzina arī māla virpošanas process. Savos darbos īpaši akcentē līniju un ritmu saspēli, veidojot bagātīgas faktūras. Tomēr dziļi sirdī māksliniece jūt ilgas pēc nesasniedzamā - tīras, gludas formas.

Māras Mozgires tekstila darbos spēlējas dabas ritmi, dominē krāsu laukumu mijiedarbība - siltais pret vēso, košais pret pelēko. Krāsu attiecības var būt spēcīgas un drosmīgas, vienlaikus - harmoniskas.  Māra ļoti labprāt glezno uz zīda, jo šis materiāls un tehnika ļoti līdzinās akvarelim. Ir darbi arī jauktās tehnikās. Iedvesmu māksliniece gūst no dabā un ceļojumos redzētā.

Laimas Akmentiņas akrila tehnikā gleznotajās ainavās dominē pļava un mežs. Gaisma, krāsa, ritmi atklāj redzēto un izjusto - zemes silto elpu, saules pieskārienu koku galotnēm. Darbu kompozīcijā izvēlēti atšķirīgi skatupunkti, tverot pasauli virs galvas un pie kājām. Mežs ir vieta, kur apklust un norimt vienatnē, sakārtot domas.  Kopš bērnības Laima mežu sajūt kā brīnumainu pasauli un kā mīļu draugu. To atklāt palīdzējuši arī vecvecāki. Pateicībā par mirkļiem ar Vecomammu un Vectētiņu tapuši daži zīmējumi ogles tehnikā.

Ieeja bezmaksas.