Ekspozīcija izceļ izcilā folklorista Ansa Lerha-Puškaiša (1859–1903) devumu pedagoģijā, rakstniecībā, dārzkopībā un sabiedriskajā darbībā.

Tukuma muzejs ir ieguvis unikālu priekšmetu – Ansa Lerha-Puškaiša rokraksta “Latviešu tautas teikas un pasakas VII daļas 2. sējumam” faksimilu. Šo pasaku un teiku krājuma 7. daļu Anss Lerhis-Puškaitis sakārtojis izdošanai 1902. gadā.  Vēsturiskajās fotogrāfijās no Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma, kuru autors ir Puškaiša skolnieks Roberts Bērziņš, uz folklorista galda redzams biezs sējums. Uz tā muguriņas saskatāms uzraksts: “Latv. tautpasak[as]. VII daļa rokrakstā”. Izdevuma VII daļas 1. sējumu izdeva Rīga Latviešu biedrības Zinību komisija 1903. gadā, bet 2. sējums nonāca pazīstamā latviešu uzņēmēja Henrija Visendorfa (1861–1916) rokās. Viņš jau 1894. gadā bija izdevis Puškaiša sakārtoto Latviešu tautas pasaku un teiku V daļu un plānoja izdot arī VII daļas 2. sējumu. Diemžēl ieceri viņam neizdevās realizēt. Puškaiša rokraksta oriģināls, kurā ir 1105 lapas, glabājas Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuvē. Latvijas Nacionālā bibliotēka veica rokraksta skanēšanu. Rokraksta apstrādi un sagatavošanu drukai veica Kaspars Podskočijs no SIA “Ringsel”, faksimilu nodrukāja un iesēja SIA “Vecpilsētas drukātava”, vāku darināja Tukuma muzeja restauratore Līga Veldze. Faksimils sniedz iespēju muzeja apmeklētājiem, arī pētniekiem, izpētīt rokrakstu. Tukuma Audēju darbnīcas vadītāja Vineta Šulca darināja paklājiņu Puškaiša darba kabinetam, rekonstruējot to pēc vēsturiskās 1898. gada fotogrāfijas. Paklājs darināts ziemeļnieku jeb garbārkšu tehnikā no vilnas dzijas, pavisam tajā ir 176 kvadrāti un iesieti 26 400 mezgli.

Pārmaiņas skārušas arī vēsturiskās klases telpu, kas ieguvusi elektrificētas petrolejas lampas, uzrullējamus loga priekškarus pēc 1861. gada oriģināla prototipa, kas glabājas "Kalna Kaibēnos", kā arī restaurēti vēsturiski krēsli un galds.

Ekspozīcijas atvēršanas svētki būs Pasaku svētkos š.g. 31. augustā, kad apmeklētāji varēs iepazīt plašāk vēsturiskajā klasē izveidoto interaktīvo pedagoģiskās ievirzes tēmu, kuras moto ir “Pasaka ir riekstam līdzīga, pārkod – dabūsi kodolu!”

Ekspozīcijas mērķauditorija ir plaša un daudzveidīga, tomēr akcents muzejā likts uz ģimenēm ar jaunākā skolas vecuma bērniem un pamatskolas audzēkņiem, kā arī skolēnu grupām, kas muzeju apmeklē iniciatīvas “Latvijas skola soma” ietvaros.

Projekts realizēts, pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda finansējumam 10 000 EUR apmērā.