2. sep. 2017 - 30. jūn. 2020

No Lūkošanās līdz Mārtošanai

Izstāde veltīta vieniem no svarīgākajiem godiem cilvēka dzīvē – kāzām jeb vedībām.

Šīs godības folklorists Anss Lerhis-Puškaitis pierakstījis tieši savā kāzu gadā. Džūkstes izloksnē tapušās kāzu dziesmas atspoguļo vedību norisi 19. gs. pēdējā ceturksnī un sniedz zināmu prieksštatu par dzīvesveidu, tradīcijām un valodas īpatnībām. Iespējams tieši izstādē atspoguļotās kāzu dziesmas dzirdēja Anss un viņa sieva Luīze.

Izstāde organizēta četrās daļās atbilstoši kāzu tradicionālajai norisei: izredzētā noskatīšana jeb nolūkošana, saderināšanās laikam jeb derībām, līgavas vešanai uz jaunā vīra mājām jeb vedībām, jaunlaulāto ievešanai precētas sievas un vīra kārtā jeb līgavas mārtošanai, ko dēvē arī par mičošanu.

Izstādes

Brīnumlādītes

Izstāde veltīta Džūkstes ievērojamākajiem novadniekiem, kas sasnieguši augstus nopelnus, zinātnē, literatūrā, mākslā, novadpētniecībā.

Savulaik Džūkstes Pasaku muzeja ēkā bija skola. Skolēnu mantas parasti glabājās lādītēs īpašā telpā. Tajās lādītēs mita arī viņu cerības un sapņi. Kas notiek, ja skolas lādīti atver pēc daudziem gadiem? Kādas vērtības tajā slēpjas?

Par ko sapņoja Ansa Lerha – Puškaiša skolnieki: Ludvigs Ernests Bērziņš, Roberts Bērziņš, Kārlis Straubergs un Jānis Straubergs, pirms devās lielajā dzīvē? Par ko domāja Judīte Timma, kad izlēma veidot piemiņas stūrīti Puškaitim, vai kad atjaunoja Lancenieku skoliņu un dibināja šo muzeju? Vai Juris Ciekurzis savos skolas gados spēja iedomāties, ka reiz sēdēs Lancenieku skolas klasē, kas nemaz nebūs klase, un vadīs kolhozu? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, mūsu diženo novadnieku lādītes jāver vaļā!

Izstādē izmantotie materiāli no Tukuma muzeja krājuma, Latviešu folkloras krātuves, Līgas Kārkliņas un Ingunas Osmanes privātiem arhīviem.