EKSPOZĪCIJA

Anss Lerhis-Puškaitis un pasakas

Skolotāja, rakstnieka, folklorista, sabiedriskā darbinieka Ansa Lerha-Puškaiša (1859-1903) dzīvesstāsts.

Džūkstes Pasaku muzejs atrodas bijušajā Lancenieku skolā, kur savulaik dzīvojis un strādājis folklorists Anss Lerhis Pušakaitis.  Savulaik teikas un pasakas viņš izmantoja savā darbā, lai attīstītu bērnu iztēli un domāšanu, veidotu latvisko vērtību sistēmu. 

Ekspozīcijā, kas iekārtota folklorista kādreizējā dzīvoklī - kabinetā un viesistabā, apmeklētājiem ir iespēja iepazīt viņa veikumu latviešu tautas pasaku un teiku vākšanā un izdošanā. Eksponēta Puškaitim piederējusī tintnīca, pīpes galviņa un citi priekšmeti. Apskatei izlikts melnās grīdas dēlis, kas atrasts remontdarbu laikā 2011. gada 22. decembrī Puškaiša dzīvoklī. Uz tā ir viņa paraksts ar tekstu: "Šī grīda likta 24. maijā 1889. g. no Frejas. A.Lerhis-Puškaitis."

Izstādes

Brīnumlādītes

Izstāde veltīta Džūkstes ievērojamākajiem novadniekiem, kas sasnieguši augstus nopelnus, zinātnē, literatūrā, mākslā, novadpētniecībā.

Savulaik Džūkstes Pasaku muzeja ēkā bija skola. Skolēnu mantas parasti glabājās lādītēs īpašā telpā. Tajās lādītēs mita arī viņu cerības un sapņi. Kas notiek, ja skolas lādīti atver pēc daudziem gadiem? Kādas vērtības tajā slēpjas?

Par ko sapņoja Ansa Lerha – Puškaiša skolnieki: Ludvigs Ernests Bērziņš, Roberts Bērziņš, Kārlis Straubergs un Jānis Straubergs, pirms devās lielajā dzīvē? Par ko domāja Judīte Timma, kad izlēma veidot piemiņas stūrīti Puškaitim, vai kad atjaunoja Lancenieku skoliņu un dibināja šo muzeju? Vai Juris Ciekurzis savos skolas gados spēja iedomāties, ka reiz sēdēs Lancenieku skolas klasē, kas nemaz nebūs klase, un vadīs kolhozu? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, mūsu diženo novadnieku lādītes jāver vaļā!

Izstādē izmantotie materiāli no Tukuma muzeja krājuma, Latviešu folkloras krātuves, Līgas Kārkliņas un Ingunas Osmanes privātiem arhīviem.